Šī gada 11.jūnijā Latvijas Ceļu muzejā Šlokenbekas muižā kopā tika aicināti muzeji, kuru aprūpē ir industriālais un/vai tehniskais mantojums.
Saistībā ar industriālo mantojumu muzejos var izdalīt divus lielus problēmjautājumus: objektu saglabāšana un objektu eksponēšana. Šajā seminārā dalībnieki pievērsās industriālā un tehniskā mantojuma eksponēšanas un interpretācijas problēmām.
Savā pieredzē darbā ar dažādiem industriālā mantojuma objektiem dalījās:
Indra Dziedātāja no Latvijas Ceļu muzeja ar referātu „Latvijas Ceļu muzejs kā industriālā mantojuma glabātājs – muzeja attīstība, nākotnes ieceres un starptautiskā sadarbība”, Ieva Pētersone no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ar referātu „Apmeklētāju gaidas un Dzelzceļa muzeja piedāvājums, stāstot par dzelzceļa vēsturi Latvijā”, Agris Šmits no Rīgas Motormuzeja ar referātu „Rīgas Motormuzeja ekspozīcija 2016 – 2019. Pārdomas pēc”, Ligija Rutka no Jaunpils muzeja ar referātu „Jaunpils ūdensdzirnavas – viena no Jaunpils kultūrvēsturiskā centra pērlēm. Vēsture, šodiena, nākotnes ieceres”, Dāvis Bušs no biedrības „Bānīša draugu klubs” ar referātu „Baložu kūdras bānītis – izaicinājums uzturēt muzejdzelzceļu brīvprātīgo spēkiem”, Dace Kaprāne no VEF vēstures muzeja ar referātu „VEF vēstures muzeja jaunās ekspozīcijas novērtējums”, Dace Bumbiere-Augule, no Alūksnes Bānīša stacijas ar referātu „10 staciju stāsti”.
Paldies visiem dalībniekiem – gan tiem, kas uzstājās ar referātiem, gan klausītājiem!
