Projekti

ICOM Latvija un Personību muzeju apvienības projekta „Personību muzeji un vide. Ainavu muzealizācija” I posms

2021. gadā, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam, ICOM Latvija uzsāka projektu Latvijas personību muzejos „Ainavu muzealizācija”, lai apsekotu Latvijas personību muzeju ainavas un to likteņus. Gada sākumā tika veikta aptauja, kurā piedalījās 28 muzeji no visas Latvijas, noskaidrojot esošo situāciju, muzeju attieksmi pret ainavu, kā arī muzeja pašvērtējumu konkrētajā jautājumā. Lielākā daļa muzeju atbildēja (25 respondenti), ka ainava viņiem ir ļoti būtiska, bet, cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, to devāmies noskaidrot dzīvē.

Šīs aptaujas rezultātā izkristalizējās trīs līdz četri muzeji katrā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā, kuru ainavu stāsti uzrunāja no dažādiem aspektiem — gan no pozitīvas, gan ne tik pozitīvās pieredzes, gan no labās prakses piemēriem, gan problēmjautājumiem, kuru aktualizēšana plašākā interesentu lokā varētu sniegt uzlabojumus kā konkrētajā muzejā, tā arī nozarē kopumā. Projekta galvenais mērķis bija nofiksēt šodienas ainavu. Šeit un tagad, starp pagātni un nākotnes vīzijām.

Muzeja ainavas saglabāšana un kopšana nav obligāta prasība, lai muzejs saņemtu akreditāciju. Vides kā pievienotās vērtības statuss netiek nekādā veidā apsekots, normēts vai iekļauts plānošanas dokumentos, izņemot pieejamības jautājumus. Muzeja kompleksā ietilpstošā ainava dod papildu informāciju un emocijas, kas ir būtiska atslēga uz konkrēto personību un viņa daiļradi, bet tās uzturēšana bieži vien ir liels izaicinājums, kas balstās darbinieku entuziasmā. Ierasts, ka muzeji, pildot nozares normatīvajos aktos noteiktās prasības, galveno uzmanību velta priekšmetiskajai videi – krājuma priekšmetiem un muzeja ēkām, bet ainavas nozīmības apzināšana un muzejiskā interpretācija nereti izpaliek. Labākā gadījumā tā tiek fiksēta kā dokumentu un fotogrāfiju kopums.

Projekta pirmajā kārtā divās ekspedīcijās apciemojām un iemūžinājām interviju un video formātā sešu muzeju stāstus Zemgalē un Vidzemē. Meklējām atbildes uz jautājumiem, kas ir autentiska muzeja ainava? Kādi būtiski ainavas elementi ir izceļami un kā? Kā personības biogrāfija un daiļrade sasaucas ar apkārtējo vidi un kā to visu nodot apmeklētājam? Kādu muzejs redz savu nākotnes ainavu?

Zemgalē viens no izvēlētajiem muzejiem bija K. Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”, kas ir īpašs ar to, ka radies atmodas laikā un veidojies kā sabiedrības iniciatīva. Būtiska loma šajā muzejā bija tā pirmajam un ilggadējam vadītājam Gunāram Ulmanim, kurš, būdams mākslinieks, „Pikšu” ainavu veidojis kā mākslas darbu, kura būtiskākais elements ir horizonts. Dobelē Dārzkopības institūta paspārnē atrodas P. Upīša Dārzkopības muzejs. Kā kopā sadzīvo muzejs un pētnieciskā institūcija un vai šī kombinācija spēj atklāt P. Upīša personību ainavā? Uz šiem jautājumiem meklējām atbildes mūsu otrajā muzeja ainavas stāstā Zemgalē. Visbeidzot nonākam muzejā, kura ainavā jau vairāk nekā 20 gadus mitinās zaķu ģimene no dzejoļa „Zaķīšu pirtiņa”, pārņemot ainavas vēstījumu un savrupinot to uz vienu dzejnieka darbu. Ceraukstes pagasta „Lejenieki”, Viļa Plūdoņa muzejā ainava, gribot negribot, uzdod jautājumus, piemēram, kur pazudusi 20.gadu 60. gadu beigās iekoptā „Dzejnieka taka”, kas, saskaņā ar atmiņām, kalpojusi dzejniekam par ierastu pastaigu un iedvesmas vietu? Risinot šos jautājumus, noslēdzām mūsu pirmo ekspedīciju.

Kā mums visiem zināms, Vidzemē atrodas vairāki Latvijas kultūrā nozīmīgu personību muzeji. Viens no tiem, protams, ir R. Blaumaņa muzejs „Braki”, kura ainava apburs jebkuru apmeklētāju, tomēr līdzās atrodas virkne muzejam svešu objektu, kas var ne tikai samulsināt apmeklētājus, bet aizvest uz citām “Braku takām”, pavisam ne tām, ko mēs sagaidītu no Rūdolfa Blaumaņa. Mūsu Vidzemes stāsts nebūtu pilnīgs, ja mēs neapciemotu senāko personību muzeju Latvijā — Brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju „Kalna Kaibēni”, kurā brāļu sava laika inovatīvās idejas atrod mūsdienīgu piepildījumu muzeja darbinieku rokās. Noslēdzot pirmo projekta posmu, aplūkojām, kā muzejs darbojas kopienā, ko veido apkārtējās mājas un to iedzīvotāji. Vai un kā veidojas sadarbība un kāds varētu būt vietas nākotnes potenciāls? To visu uzzinājām Antona Austriņa memoriālajā muzejā „Kaikaši”.

Katrs no šiem stāstiem ir īpašs, katram savas gaismas un ēnas puses. Ar tiem tuvāk lūdzam iepazīties muzeju aprakstos un intervijās.

Projekta komanda:

Antra Medne, Aleksandra Čaka muzeja direktore (projekta vadītāja).

Liega Piešiņa, Rakstniecības un mūzikas muzeja Izglītības un satura projektu nodaļas vadītāja (intervijas).

Katrīna Kūkoja: Rakstniecības un mūzikas muzeja Kultūras pasākumu organizatore (publikācijas).

Artis Mihailovs un Mārtiņš Strazdiņš (video filmēšana un montāža).

Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”

Raksts: R_Blaumana_muzejs

Video: https://youtu.be/tGDK6xX3E0E

Antona Austriņa memoriālais muzejs „Kaikaši”

Raksts: A_Austrina_muzejs

Video:https://youtu.be/TzPObLWpTk4

Pētera Upīša Dārzkopības muzejs

Raksts: P_Upisa_muzejs

Video: https://youtu.be/PmlNuPlacHo

Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs „Kalna Kaibēni”

Raksts: Bralu_Kaudzisu_muzejs

Video: https://youtu.be/v10pje407kI

Viļa Plūdoņa muzejs „Lejenieki”

Raksts: V_Pludona_muzejs

Video:https://youtu.be/SaMPuZtiEms

Ainavu muzealizācija: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”

Raksts: K_Ulmana_muzejs

Video: https://youtu.be/4GsUeOlEuEs

ICOM Latvija un ICOM Lietuva projekts „Muzeju tendences un perspektīvas: fokuss uz Lietuvu un Latviju”

2021. gadā, pateicoties ICOM Solidaritātes projektu finansējumam, ICOM Latvija un ICOM Lietuva īstenoja projektu „Muzeju tendences un perspektīvas: fokuss uz Lietuvu un Latviju”.

Muzejiem visā pasaulē tuvākās nākotnes izaicinājums ir esošo apmeklētāju saglabāšana un jaunu auditoriju piesaiste. Ceļošanas ierobežojumu dēļ tendence ir muzeju darba orientācija uz vietējo vai tuvējo kaimiņvalstu apmeklētājiem. Tāpēc, lai apzinātu muzeju pašreizējo situāciju un potences reģionālā tūrisma piedāvājuma attīstīšanā, 2021. gadā tika veikts pētījums Latvijā un Lietuvā.

Projekta ietvaros tika izveidotas desmit videointervijas, kurās muzeju darbinieki dalījās ar savu pieredzi gan strādājot ar ārvalstu tūristiem, gan par muzeju darbu COVID-19 pandēmijas laikā un darbu ar reģionālo un vietējo auditoriju.

Muzejs „Rīgas Jūgendstila centrs”: https://youtu.be/cuX9nCbdxZE

Rojas Jūras zvejniecības muzejs: https://youtu.be/FLSSN6OocYg

Liepājas muzejs: https://youtu.be/ETwlMLlFBlo

Bauskas muzejs: https://youtu.be/gXzeZzkqGiI

Jūrmalas muzeja filiāle „Aspazijas māja”: https://youtu.be/nHxF65mmuow

Lietuvas Jūras muzejs: https://youtu.be/C2IcxpQYvn4

M.K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs: https://youtu.be/Eapq4mMWITc

Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs: https://youtu.be/A1vYOF8Q3wQ

Palangas Dzintara muzejs: https://youtu.be/Ghy0weG_KQI

Šauļu „Aušras” muzejs: https://youtu.be/8Bag_hLrUHE

23. novembrī notika konference „Muzeji un reģionālais tūrisms: tendences un perspektīvas”, kurā interesenti tika iepazīstināti ar pētījuma rezultātiem. Ar ziņojumiem uzstājās arī muzeju un tūrisma sektora pārstāvji no Latvijas un Lietuvas.

Konferences ieraksts: https://youtu.be/D48jDtfGxH8

No pavasara līdz rudenim tika izstrādāti pētījumi Latvijā un Lietuvā. Latvijā pētījumu veica Latvijas Kultūras akadēmijas un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pētnieki.

Petijums_LT_angliski

Petijums_LT_lietuviski

Petijums_LV_angliski

Petijums_LV_latviski

Pētījums „Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriju izstrāde"

2021. gadā, pateicoties VKKF finansējumam, ICOM Latvija īstenoja projektu Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komitejas atbalsts 2021. gadam”, kura ietvaros tika veikts pētījums Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriju izstrāde”.

Muzeju nozares darbību Latvijā regulē virkne normatīvo aktu. Muzeju likumā ir definēts muzeja jēdziens un noteikta valsts un pašvaldības muzeju finansēšanas kārtība, kā arī muzeju akreditācijas nosacījumi. Vienlaikus darbojas kultūras pieminekļu nozari, bibliotēku nozari, kultūras institūcijas regulējoši normatīvie akti, radot terminu, jēdzienu pārklāšanos, nekonsekvenci vērtēšanas un atbildības, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijos. Valsts līmenī nav izstrādātas vadlīnijas (kritēriji), kuros varētu balstīt lēmumu pieņemšanu par jaunu muzeju vai muzejam radniecīgu institūciju veidošanu un publiskā atbalsta piešķiršanu institūcijām neatkarīgi no to juridiskā statusa un īpašuma formas. Šī pētījuma mērķis bija definēt kritērijus muzeju un tiem radniecīgo institūciju (kultūras mantojuma objektu) tīkla attīstībai Latvijā, lai nākotnē varētu izstrādāt Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas politikas vadlīnijas.

Pētnieki, izvērtējot un salīdzinot ekspertu ieteikumus un viedokli par atsevišķu kritēriju nozīmību, kultūras mantojuma politikā līdz šim definētos kritērijus, kā arī kultūras mantojuma nozares pārstāvju kvantitatīvajā aptaujā izteiktos viedokļus par kritēriju nozīmību, ir izstrādājuši priekšlikumu kopumu kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritērijiem, kas grupēti vairākās kategorijās: specifiskā kultūras mantojuma vērtība, sabiedriskā nozīmība, resursu pieejamība, aktualitāte un citi faktori.

Pētījumu izstrādāja Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātnisko pētījumu centrs. Pētījumu veica: Baiba Tjarve, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Gints Klāsons, pētnieks, Laura Brutāne, LKA Zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente.

Petijums

Rakstu krājums „Ceļā uz jaunu muzeja definīciju”

Piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu ICOM Latvija īstenoja projektu „Muzeoloģisko rakstu krājuma „Ceļā uz jaunu muzeja definīciju”  pieejamības nodrošināšana Latvijas muzeju darbiniekiem”. Rakstu krājums  ir ICOM Starptautiskās Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) kopdarbs, kas izdots Parīzē 2007. gadā ievērojamo muzeoloģijas teorētiķu Fransuā Meresa (François Mairesse) un Andrē Devalē (André Desvallées) sakārtojumā un ataino muzeoloģiskās domas attīstības tendences pasaulē.

Rakstu krājumu latviskojušas Anita Jirgensone un Gundegai Dreiblatei.

Grāmata papildina publikāciju sēriju „Muzeoloģijas bibliotēka”, kurā iznāk profesionālā literatūra muzeju, citu kultūras mantojuma institūciju speciālistu un plaša kultūras mantojuma interesentu loka vajadzībām.

Izdevums lasāms šeit Ceļā uz jaunu muzeja definīciju