Projekta “Latvijas personību muzeju ainavu muzealizācija” ietvaros ICOM Latvija pārstāvju komanda sagatavojusi personību muzejiem veltītu digitālu izdevumu “Personības muzeji un vide. Ainavu muzealizācija”.
Jebkurš Latvijas muzejs ir saistīts ar vidi, kurā tas atrodas. Īpaša nozīme videi ir izcilu personību dzīves vietu saglabāšanā, kurā māja-muzejs iekļaujas un veido kultūras mantojuma kompleksu, kur pētījuma objekti ir ne tikai atsevišķi iedzīves priekšmeti un ēkas, bet arī ainava kā neatņemama muzeja sastāvdaļa.
Šobrīd no Latvijas akreditēto muzeja kopskaita vairāk kā 20% muzeji, kas veltīti personībām, atrodas viņu dzīves vietās. Šo muzeju koptēlu veido ne tikai ēkas, ekspozīcijas un maināmās tematiskās izstādes, bet arī muzejam piegulošās teritorijas, un atsevišķi piemiņas objekti (pieminekļi, birzis, parki u.c.) kā vienots veselums. Ainava ir pirmais elements, ar ko saskaras muzeja apmeklētājs redzes un sajūtu līmenī, tāpēc vēsturiskās ainavas saglabāšanas, uzturēšanas un interpretācijas jautājumi strauji mainīgajā pasaules telpā ir ļoti nozīmīgi.
Latvijas personību muzejos ainavas muzealizācija profesionālā līmenī (ievērojot noteiktu vēsturisko laika posmu, latviskās dārzkopības tradīcijas) notiek tikai dažos muzejos, pārsvarā muzeji aprobežojas ar ikdienas teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbiem. Nepieciešamība aktualizēt jautājumu par muzeju ainavas saglabāšanu izvirza virkni jautājumu par kultūrvēsturisko, ētisko, estētisko, juridisko un ekonomisko pusi, kā arī apliecina nepieciešamību pēc atbilstošām muzeju speciālistu zināšanām un profesionālu ainavu arhitektu/dārznieku padoma.
Projekts “Latvijas personību muzeju ainavu muzealizācija” notika vairākos posmos:
2021. gadā sākās Latvijas personību muzeju izpēte, anketēšana, dokumentēšana. Lai apzinātu šī brīža reālo situāciju, tika izveidota aptaujas anketa, kura pirms filmēšanas tika nosūtīta visiem Latvijas personību muzeju vadītājiem. Saņēmām 29 aizpildītas anketas ar atšķirīgiem vides un ainavas kā telpas paplašināšanas ārpus muzeja robežām, atbildes, kas deva kopējo rezultātu par situāciju Latvijā, bet tikai daži muzeja speciālisti uzskatīja, ka ainava nav būtiska, lielākā daļa atzina muzeju kā kompleksu kultūras objektu un tā vērtību. Ņemot vērā ainavas straujo mainību, svarīgi bija nofiksēt vidi un situāciju, kāda šobrīd ir Latvijas personību muzejos.
Projekta pirmajā kārtā apciemojām sešus muzejus Zemgalē un Vidzemē – K. Ulmaņa piemiņas muzeju “Pikšas”, P. Upīša Dārzkopības muzeju, Viļa Plūdoņa muzeju “Lejeniekos”, R. Blaumaņa memoriālo muzeju “Braki”, Brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju “Kalna Kaibēni” un Antona Austriņa memoriālo muzeju “Kaikaši”, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas ir autentiska muzeja ainava? Kādi būtiski ainavas elementi ir izceļami un kā? Kā personības biogrāfija un daiļrade sasaucas ar apkārtējo vidi un kā to visu nodot apmeklētājam? Kādu muzejs redz savu nākotnes ainavu?
2023. gada 28. aprīlī, 9. maijā un 7. jūnijā turpinājās Latvijas personību muzeju filmēšana un muzeju speciālistu intervēšana projekta “Ainavu muzealizācija” ietvaros. Latgalē, Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta” Sakstagalā un Galēnu pagastā – Roberta Mūka piemiņas muzejā, bet 9. maijā filmēšana notika Kurzemē – Herberta Dorbes muzejā Ventspilī un Ernesta Dinsberģa Kubalu skolā Dundagā. Rīgā notika Jāņa Akuratera muzeja apkārtnes izpētes un dokumentēšanas darbs.
Izdevums: Personību muzeji. Ainavu muzealizācija
Ph.D. Antra Medne,
Aleksandra Čaka muzeja direktore
