Jāņa Akuratera muzejā 2022.gada decembra sākumā notika Latvijas personību muzeju darbinieku ziemas sesija, kuras centrālais izpētes jautājums bija “Vai literātu bibliotēkas ir pētniecības avots?” Latvijas, tāpat kā Eiropas personību muzeju bibliotēkas, var iedalīt trīs nosacītās grupās: autentiskās, papildinātās un zinātniskās bibliotēkas. Ja autentiskās bibliotēkas mēs mēģinām saglabāt pēc labākās sirdsapziņas un noteiktiem priekšrakstiem, tad papildinātās un zinātniskās bibliotēkas, kas vāktas un reģistrētas jau pēc konkrētās personības nāves, varam izmantot ikdienas pētniecības darbā, nevelkot baltos cimdus un pārlieku neuztraucoties par temperatūras svārstībām telpā.
Radošiem cilvēkiem bibliotēka var būt ne tikai izziņas avots, bet arī dizaina objekts. To uzskatāmi parāda Ojāra Vācieša grāmatu krāvums viesistabā, kuru, iespējams, pārzina vien krājuma glabātājs, bet kā literatūras pieminekli uztver apmeklētājs. Aleksandra Čaka diezgan pieticīgā autentiskā bibliotēka pētniekiem nedod daudz informācijas, ņemot vērā, ka 70% no grāmatām ir draugu dāvinājumi ar ierakstiem. Tā kā dzejnieks nevēlējās dzīvot bibliotēkā, tad izmantoja publisko un privāto bibliotēku priekšrocības – paņēma, izlasīja un atdeva (vai neatdeva) grāmatu atpakaļ īpašniekiem.
Interesanta situācija ir skaitliski lielajā un saturiski apjomīgajā Raiņa un Aspazijas bibliotēkā. Tai pievērsuši uzmanību jaunās paaudzes speciālisti Raimonds Ķirķis un dizainers Klāvs Priedītis, kuri veidojuši izstādi “Aizliegtā modernitāte Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”, sniedzot ieskatu arvien aktuālajā tēmā par varas un literatūras attiecībām, aicinot lūkoties, kā vēsture ietekmē mūsdienu izpratni par literatūras attīstību. Izstādē tiek uzdots jautājums-vai kādas konkrētas grāmatas esība slavenu cilvēku bibliotēkās dod drošu liecību par viņu savstarpējām attiecībām un katras konkrētās grāmatas popularitāti?
Jāņa Akuratera muzeja speciālisti gājuši tālāk, izveidojot attālinātu muzejpedagoģisko programmu “Satikšanās ar citām valodām” video materiālā, kurā stāsta par Laimas un Jāņa Akurateru bibliotēkām, liekot galveno akcentu uz literāru darbu tulkojumiem citās valodās.
Laikā, kad elektroniskās grāmatas sāk izkonkurēt papīra formāta grāmatas, bibliotēku bagātību izpēte ir viens no visinteresantākajiem veidiem kā izzināt vēsturi dažādu laikmetu griezumos, cilvēku attiecības, kas aprakstītas atmiņu stāstos un literāro darbu tēmas, kas atspoguļo katras konkrētās personības intereses.
Antra Medne – ICOM Latvija valdes locekle
