2021. gadā, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam, ICOM Latvija uzsāka projektu Latvijas personību muzejos „Ainavu muzealizācija”, lai apsekotu Latvijas personību muzeju ainavas un to likteņus. Gada sākumā tika veikta aptauja, kurā piedalījās 28 muzeji no visas Latvijas, noskaidrojot esošo situāciju, muzeju attieksmi pret ainavu, kā arī muzeja pašvērtējumu konkrētajā jautājumā. Lielākā daļa muzeju atbildēja (25 respondenti), ka ainava viņiem ir ļoti būtiska, bet, cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, to devāmies noskaidrot dzīvē.
Šīs aptaujas rezultātā izkristalizējās trīs līdz četri muzeji katrā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā, kuru ainavu stāsti uzrunāja no dažādiem aspektiem — gan no pozitīvas, gan ne tik pozitīvās pieredzes, gan no labās prakses piemēriem, gan problēmjautājumiem, kuru aktualizēšana plašākā interesentu lokā varētu sniegt uzlabojumus kā konkrētajā muzejā, tā arī nozarē kopumā. Projekta galvenais mērķis bija nofiksēt šodienas ainavu. Šeit un tagad, starp pagātni un nākotnes vīzijām.
Muzeja ainavas saglabāšana un kopšana nav obligāta prasība, lai muzejs saņemtu akreditāciju. Vides kā pievienotās vērtības statuss netiek nekādā veidā apsekots, normēts vai iekļauts plānošanas dokumentos, izņemot pieejamības jautājumus. Muzeja kompleksā ietilpstošā ainava dod papildu informāciju un emocijas, kas ir būtiska atslēga uz konkrēto personību un viņa daiļradi, bet tās uzturēšana bieži vien ir liels izaicinājums, kas balstās darbinieku entuziasmā. Ierasts, ka muzeji, pildot nozares normatīvajos aktos noteiktās prasības, galveno uzmanību velta priekšmetiskajai videi – krājuma priekšmetiem un muzeja ēkām, bet ainavas nozīmības apzināšana un muzejiskā interpretācija nereti izpaliek. Labākā gadījumā tā tiek fiksēta kā dokumentu un fotogrāfiju kopums.
Projekta pirmajā kārtā divās ekspedīcijās apciemojām un iemūžinājām interviju un video formātā sešu muzeju stāstus Zemgalē un Vidzemē. Meklējām atbildes uz jautājumiem, kas ir autentiska muzeja ainava? Kādi būtiski ainavas elementi ir izceļami un kā? Kā personības biogrāfija un daiļrade sasaucas ar apkārtējo vidi un kā to visu nodot apmeklētājam? Kādu muzejs redz savu nākotnes ainavu?
Zemgalē viens no izvēlētajiem muzejiem bija K. Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”, kas ir īpašs ar to, ka radies atmodas laikā un veidojies kā sabiedrības iniciatīva. Būtiska loma šajā muzejā bija tā pirmajam un ilggadējam vadītājam Gunāram Ulmanim, kurš, būdams mākslinieks, „Pikšu” ainavu veidojis kā mākslas darbu, kura būtiskākais elements ir horizonts. Dobelē Dārzkopības institūta paspārnē atrodas P. Upīša Dārzkopības muzejs. Kā kopā sadzīvo muzejs un pētnieciskā institūcija un vai šī kombinācija spēj atklāt P. Upīša personību ainavā? Uz šiem jautājumiem meklējām atbildes mūsu otrajā muzeja ainavas stāstā Zemgalē. Visbeidzot nonākam muzejā, kura ainavā jau vairāk nekā 20 gadus mitinās zaķu ģimene no dzejoļa „Zaķīšu pirtiņa”, pārņemot ainavas vēstījumu un savrupinot to uz vienu dzejnieka darbu. Ceraukstes pagasta „Lejenieki”, Viļa Plūdoņa muzejā ainava, gribot negribot, uzdod jautājumus, piemēram, kur pazudusi 20.gadu 60. gadu beigās iekoptā „Dzejnieka taka”, kas, saskaņā ar atmiņām, kalpojusi dzejniekam par ierastu pastaigu un iedvesmas vietu? Risinot šos jautājumus, noslēdzām mūsu pirmo ekspedīciju.
Kā mums visiem zināms, Vidzemē atrodas vairāki Latvijas kultūrā nozīmīgu personību muzeji. Viens no tiem, protams, ir R. Blaumaņa muzejs „Braki”, kura ainava apburs jebkuru apmeklētāju, tomēr līdzās atrodas virkne muzejam svešu objektu, kas var ne tikai samulsināt apmeklētājus, bet aizvest uz citām “Braku takām”, pavisam ne tām, ko mēs sagaidītu no Rūdolfa Blaumaņa. Mūsu Vidzemes stāsts nebūtu pilnīgs, ja mēs neapciemotu senāko personību muzeju Latvijā — Brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju „Kalna Kaibēni”, kurā brāļu sava laika inovatīvās idejas atrod mūsdienīgu piepildījumu muzeja darbinieku rokās. Noslēdzot pirmo projekta posmu, aplūkojām, kā muzejs darbojas kopienā, ko veido apkārtējās mājas un to iedzīvotāji. Vai un kā veidojas sadarbība un kāds varētu būt vietas nākotnes potenciāls? To visu uzzinājām Antona Austriņa memoriālajā muzejā „Kaikaši”.
Katrs no šiem stāstiem ir īpašs, katram savas gaismas un ēnas puses. Ar tiem tuvāk lūdzam iepazīties muzeju aprakstos un intervijās.
Projekta komanda:
Antra Medne, Aleksandra Čaka muzeja direktore (projekta vadītāja).
Liega Piešiņa, Rakstniecības un mūzikas muzeja Izglītības un satura projektu nodaļas vadītāja (intervijas).
Katrīna Kūkoja: Rakstniecības un mūzikas muzeja Kultūras pasākumu organizatore (publikācijas).
Artis Mihailovs un Mārtiņš Strazdiņš (video filmēšana un montāža).
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”
Raksts: R_Blaumana_muzejs
Video: https://youtu.be/tGDK6xX3E0E
Antona Austriņa memoriālais muzejs „Kaikaši”
Raksts: A_Austrina_muzejs
Video:https://youtu.be/TzPObLWpTk4
Pētera Upīša Dārzkopības muzejs
Raksts: P_Upisa_muzejs
Video: https://youtu.be/PmlNuPlacHo
Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs „Kalna Kaibēni”
Raksts: Bralu_Kaudzisu_muzejs
Video: https://youtu.be/v10pje407kI
Viļa Plūdoņa muzejs „Lejenieki”
Raksts: V_Pludona_muzejs
Video:https://youtu.be/SaMPuZtiEms
Ainavu muzealizācija: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”
Raksts: K_Ulmana_muzejs
Video: https://youtu.be/4GsUeOlEuEs
