Arhīvs

Latvijas muzeji piedalīsies Eiropas „Muzeju naktī”

2005. gada 14. maija naktī 53 Latvijas muzeji – 20 Rīgā un 23 visos Latvijas novados – piedalīsies Eiropas muzeju akcijā ar devīzi „Gaisma naktī”.

Akcijas „Muzeju nakts” iniciators ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija, kas katru gadu aicina visas Eiropas valstis kādā no pavasara nedēļas nogalēm īpašu uzmanību pievērst muzejiem. Akcija, kura līdz šim bija pazīstama kā „Muzeju pavasaris”, gadu gaitā ir kļuvusi par tradīciju un ieguvusi savu vietu Eiropas kultūras dzīves kalendārā. 2004. gadā akcijā piedalījās apmēram 3000 muzeji no dažādām Eiropas valstīm, to vidū bija arī 43 Latvijas muzeji. Muzeju pavasaris ir viens no Eiropas Padomes atbalstītajiem starptautiskiem kultūras pasākumiem.

Akcija ir radīta, lai ar demokrātiskiem un netradicionāliem paņēmieniem pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam, kas glabājas muzejos, kā arī rosinātu muzeju darbiniekus jaunām komunikācijas formām darbā ar apmeklētājiem. Šajā gadā, nomainot akcijas norises laiku – dienu pret nakti -, akcijas organizatori vēlējušies nedaudz šokēt ierasto muzeju publiku, aktīvāk piesaistīt jauniešu auditoriju, kā arī provocēt muzeju darbiniekus vēl radošākām un neparastākām komunikācijas formām ar apmeklētāju.

Muzeji, kuri iesaistās akcijā, katru gadu interpretē kādu kopīgu tēmu. Pagājušajā gadā tā bija „Vēsture un nostāsti”, šogad – „Gaisma naktī”. Visus akcijas dalībniekus vieno simbolisks logo un akcijas plakāts. Akcijas norisi dalībvalstīs atspoguļo Francijas Kultūras un komunikāciju ministrijas administrēta Interneta mājaslapa. Tajā redzams arī Latvijas muzeju piedāvājums. Latvijas muzeju programma atrodams Kultūras ministrijas mājaslapā.

Akcijas atklāšana notiks Rīgā 14. maijā plkst.17.00 Andrejsalā – vietā, kur paredzēts veidot Laikmetīgās mākslas muzeju.

Akcijā piedalās 20 Rīgas muzeji. Lai vēlajās vakara stundās apmeklētāji varētu nokļūt ne tikai Vecrīgas un pilsētas centra muzejos, no plkst. 21.00 līdz 1.00 naktī trīs maršrutos no Strēlnieku laukuma kursēs speciāli bezmaksas autobusi – 1.maršruts uz Pārdaugavu (Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs – Teātra muzejs – J. Akuratera un O. Vācieša muzejs); 2.maršruts uz Sarkandaugavu (Valsts Mākslas muzejs, Medicīnas vēstures muzejs; Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”); 3.maršruts pa Brīvības ielu uz Juglu (Lattelekom muzejs, Raiņa un Aspazijas māja, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs) un atpakaļceļā pa K. Barona ielu (A. Čaka muzejs, Latvijas Dabas muzejs).

Rīgas rajona iedzīvotājus uz akcijas pasākumiem aicina četri Jūrmalas muzeji, kā arī Turaidas muzejrezervāts.

Akcijā iesaistījušies muzeji deviņās Vidzemes vietās – Lielvārdē, Skrīveros, Aizkrauklē, Madonā, Jēkabpilī, Cēsīs, Valkā. Alūksnē apmeklētājus gaidīs visi trīs pilsētas muzeji, savukārt Valmierā akcijas pasākumus ievadīs īpašs notikums – jaunās muzeja mājas atklāšana.

Plašs būs muzeju piedāvājums arī Kurzemes pusē – apmeklētāji tiek gaidīti Liepājā, Pāvilostā, Tukumā, Jaunpilī, Jaunmokās, Kuldīgā. Latvijas Lauksaimniecības muzejs Talsos akcijas naktī paredzējis arī jauno ekspozīciju atklāšanu.

Zemgalē apmeklētājus gaidīs četri muzeji – divi memoriālie muzeji: J. Jaunsudrabiņa Neretā un Ā. Alunāna Jelgavā, kā arī abi muzeji Bauskā. Viduslaiku gaisotni Bauskas pilī ienesīs gatavošanās nokturnēm – pusnakts dziedājumiem.

Latgalē Muzeju nakti varēs baudīt Krāslavas, Ludzas un Preiļu muzejos. Ļoti plašu pasākumu programmu ar moto „Veca nauda spīd” piedāvā Preiļu muzejs.

Kopš 2002. gada, kad Latvija pirmo reizi iesaistījās akcijas pasākumos, augusi gan muzeju ieinteresētība, gan publikas un masu mēdiju ievērība. Jau trešo gadu muzeju akciju finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Līdzfinansējumu akcijas īstenošanai saņēmuši 36 muzeji. Akciju informatīvi atbalsta laikraksti „Diena”, „Latvijas Avīze” un „Rīgas Balss”. 

Starptautiskā akcija „Muzeju nakts – 2006″

2006. gada 20. maijā Latvijas muzeji atkal iesaistīsies Eiropas muzeju kopīgajā pasākumā „Muzeju nakts”. Muzeju akcijas iniciatori un organizatori ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija, Latvijā akciju koordinē Muzeju valsts pārvalde.

Muzeju nakts mērķis ir pievērst plašas sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam. Muzeji ir aicināti meklēt netradicionālas formas komunikācijai ar apmeklētāju – veidot izstādes, teatralizētus uzvedumus, organizēt īpašas ekskursijas un pasākumus muzejam neraksturīgā laikā – vakarā un naktī.

Akcija norisināsies 20. maija vakarā un turpināsies vismaz stundu pēc pusnakts. Domājams, ka šāds piedāvājums ieinteresēs arī jaunus apmeklētājus, atklājot muzeju kā radošu kultūras institūciju un saistošu brīvā laika pavadīšanas vietu.

2006. gadā savu dalību akcijai pieteikuši 73 Latvijas muzeji. Šogad akcijas norises laiks sakrīt ar Rīgā organizēto Pasaules čempionātu hokejā, tāpēc tas iekļauts čempionāta kultūras programmā. Lai informētu arī ārzemju tūristus par Muzeju nakti un aicinātu viņus apmeklēt muzejus, sagatavots reklāmas buklets latviešu un angļu valodā. Varēsim pārliecināties, vai hokeja faniem interesē arī kultūras mantojums un vai pēc saspringtas līdzjušanas tribīnēs muzeji spēs rosināt emocijas.

Akcijas ģeogrāfija aptver visu valsti – gan rajonu centrus, gan pilsētas un pagastus. Rīgai kā galvaspilsētai akcija ir izaicinājums demonstrēt kultūras metropoles cienīgu vērienu rūpēs par kultūras mantojumu un viesmīlību.

Arī muzeju darbiniekiem akcija ir nozīmīgs pasākums, jo tā ir iespēja lauzt stereotipu par muzeju konservatīvismu un pierādīt iespējas strādāt radoši un netradicionāli. Ņemot vērā izglītojošos un kultūras mantojumu popularizējošos mērķus, akcija tiek organizēta kā bezmaksas pasākums.

Rīgā 20. maija vakarā no 21:00 līdz 1.00 no Strēlnieku laukuma kursēs bezmaksas autobusi uz Juglu, Sarkandaugavu un Pārdaugavu.

Projekts ir iekļauts Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā „Valstiski nozīmīgi pasākumi”, to atbalsta Kultūras ministrija, Rīgas dome, portāls „Delfi”, LTV 1, radio „Naba”. 

Starptautiskā akcija „Muzeju nakts – 2007″

2007. gada 19. maijā Latvijas muzeji atkal iesaistīsies Eiropas muzeju kopīgajā pasākumā „Muzeju nakts”. Akcija ir viens no plašākajiem festivāla „Francijas pavasaris” sarīkojumiem Latvijā. Akcijas iniciatori un organizatori ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija, Latvijā akciju koordinē Muzeju valsts pārvalde.

Muzeju nakts mērķis ir pievērst plašas sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam muzejos. Šogad īpaša uzmanība tiek veltīta tai mantojuma daļai, kas atklāj kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Francijas kultūrā un vēsturē. Latvijā akcija norisinās ar devīzi „C’est la vie!” jeb „Tāda ir dzīve!” Centīgākajiem muzeju apmeklētājiem izdosies uzzināt, kas latviešus saistījis Francijas kultūrā un dzīves veidā dažādos gadsimtos, kādu ievērojamu francūžu pēdas skārušas Latvijas zemi un ietekmējušas latviešu prātus. Kā ierasts, naktī muzeji piedāvās netradicionālas formas komunikācijai ar apmeklētāju – savdabīgas izstādes, teatralizētus uzvedumus, īpašas ekskursijas u.c.

Akcija norisinās 19. maija vakarā un turpināsies vismaz stundu pēc pusnakts. Domājams, ka šāds piedāvājums ieinteresēs arī jaunus apmeklētājus, ļaujot ar apbrīnu un priecīgu pārsteigumu konstatēt – „Tāda ir dzīve!”.

2007. gadā savu dalību akcijai pieteikuši 83 Latvijas muzeji. Akcijas ģeogrāfija aptver visu valsti – gan rajonu centrus, gan pilsētas un pagastus. Muzeju nakts pasākumu programma atrodama Kultūras ministrijas mājas lapā un festivāla „Francijas pavasaris” mājas lapā.

Ņemot vērā kultūras mantojuma izglītojošos un popularizējošos mērķus, akcija tiek organizēta kā bezmaksas pasākums.

Rīgā 19. maija vakarā no 21:00 līdz 1.00 no Strēlnieku laukuma kursēs bezmaksas autobusi uz muzejiem Juglā, Sarkandaugavā un Pārdaugavā.

Projektu jau atkārtoti finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome. Šogad akcijas atbalstītājiem pievienojusies Parex banka.

Muzeju nakts piedāvā daudzveidīgu repertuāru

2008. gada 17. maijā no pulksten 19:00 visā Latvijā muzeji gaidīs apmeklētājus gada populārākajā akcijā „Muzeju nakts”.

Muzeju nakts devīze „Komm morgen wieder” (Nāc rīt atkal!) ir ne tikai kulinārijas inspirēta – tā sauc Latvijā iecienītās, pēc baltvācu receptes gatavotās pildītās pankūkas. Devīze saprotama arī tieši – muzeji aicina apmeklētājus nākt arī nākamajā dienā – 18. maijā, kad Latvijā tiek atzīmēta Starptautiskā muzeju diena un daudzus Latvijas muzejus var apmeklēt bez maksas, gan arī visu turpmāko gadu.

Muzeju nakts šogad norisinās Vācijas kultūras mēneša ietvaros, tādēļ tās tematika ir saistīta ar vācu kultūrvēstures atstātajām zīmēm Latvijā. Programma ir daudzveidīga – veidota, lai ikviens apmeklētājs atrastu ko piemērotu un interesējošu sev ne tikai Rīgā, bet arī novados.

Muzeju nakts piedāvās dažādas atsauces uz vācu kultūru. Būs gan kultūras mantojumam veltīti pasākumi, kuros varēs uzzināt vairāk par Veco Stenderu un Garlību Merķeli, gan klasiskās vācu literatūras tradīcijas atainojums ar F. Šillera, J.V. Gētes, E.T. Hofmaņa, F. Nīčes darbiem, gan mūsdienu vācu kultūra ar Rainera Vernera Fasbindera filmu „Berlīne. Aleksandra laukums.” Apmeklētājiem tiks piedāvātas gan lekcijas un priekšlasījumi, gan izklaidējošāki pasākumi.

Cits veids, kā muzeji ļaus sastapties ar vāciskās kultūras atstātajām pēdām, ir sadzīvisko tradīciju atainojums. Bieži tās saistītas ar vācu muižu vēsturi un tās ikdienas dzīvi. Saistībā ar Muzeju nakts devīzi vairākās vietās iespējams nobaudīt tradicionālās baltvācu pildītās pankūkas „Komm morgen wieder”, kā arī citus vācu virtuves gardumus. Savukārt restorāns „Benjamiņš” piedāvās iepazīties ar vācu virtuves izsmalcināto pusi.

Arī bērniem Muzeju nakts sola pārsteigumus un rotaļas. Visbiežāk pasākumi saistīti ar brāļu Grimmu pasaku varoņiem vai Maksa un Morica nedarbiem.

Aktivitātes muzejos piesaistīs arī daudz interesantu, Latvijā pazīstamu personu. Muzeju naktī būs iespējams sastapt aktierus, mūziķus, māksliniekus – Rūdolfu Plēpi, Kasparu Dimiteru, Juri Kulakovu, Valdis Zilveri, Jāni Anmani, Akvelīnu Līvmani, Ievu Akurateri Ingu Pētersonu un citus.

Apmeklētāju ērtībām Rīgā kursēs īpašs Muzeju nakts autobuss, kas padarīs pieejamus arī muzejus ārpus pilsētas centra, piemēram, muzejus Pārdaugavā, Mežciemā un Sarkandaugavā. Maršrutu sākuma punkts būs Strēlnieku piemineklis. Muzeju naktī kursēs arī Retro tramvajs, kas ar Jūgendstila centra atbalstu vizinās apmeklētājus no Radio loka līdz Andrejsalai.

Muzeju nakts notiks no plkst. 19:00 līdz 01:00. Taču Rīgā muzeju apmeklētājiem būs iespēja dažos muzejos pakavēties ilgāk. Piemēram, J. Akuratera muzejā 01.15 iespējams noklausīties Jura Kulakova dziesmu ciklu “Ētera odējs” autora izpildījumā. Savukārt A. Čaka memoriālajā muzejā līdz pirmajam rīta tramvajam būs iespēja baudīt nakts kino seansu ar pienu un cepumiem. Muzeju nakts noslēgums iecerēts Andrejsalā no plkst. 01:00 līdz 04:00 – zaļumballe kopā ar DJ apvienību „Beat Retro Scratch”.

Muzeju nakts mērogs ar katru gadu paplašinās, piedāvājot aizvien daudzveidīgāku kultūras notikumu spektru. Muzeju naktī iesaistīsies arī muzejiem radniecīgas institūcijas, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Gētes institūts, Latvijas Nacionālais teātris, izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa”, Jūgendstila centrs. Šogad Muzeju nakts programmu kuplinās arī izdevniecības „Zvaigzne ABC” grāmatnīcas un viesnīca „Europa Royale” Benjamiņa namā.

Sadarbībā ar Kultūras ministriju Muzeju nakti organizē Muzeju valsts pārvalde. To finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija un Rīgas dome.

Muzeju nakts tradīcija turpinās

2009. gada 16. maijā jau piekto reizi Latvijā risināsies starptautiskā akcija „Muzeju nakts”. Neraugoties uz ierobežotajiem finansiālajiem resursiem tajā iesaistīsies vairāk nekā 90 muzeji visā Latvijā.

Šī gada Muzeju nakts tēmu ierosinājis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs – tā ir „Ceļojums”. Tēmas interpretācija atkarīga no katra muzeja fantāzijas un iespējām. Muzeji piedāvās ceļojumus laikā un telpā, ceļojumus uz tālām zemēm un tepat līdzās, ceļojumus mūzikas, mākslas, smaržu un garšu pasaulē.

Muzeju naktij dota asociatīvi pozitīva devīze – „Kur ta’ tu nu biji?”. Pirms diviem gadiem Muzeju nakts bija veltīta Francijas, pirms gada – Vācijas kultūrai. Šogad akcijā galvenā uzmanība tiks pievērsta Latvijas kultūrai un lokālajai tematikai, vedinot gan uz nopietnu, gan humoristisku, satīrisku vai ironisku refleksiju. Muzeji gaidīs apmeklētājus no plkst. 19:00 līdz 01:00 un citviet – arī ilgāk.

„Muzeju nakts ir muzeju dāvana apmeklētājiem. Šogad Muzeju nakts organizēšanai netiek piešķirts valsts finansējums, taču muzeji ir gatavi radīt pasākuma īpašo gaisotni un saturisko daudzveidību. Interese par pasākumu ir milzīga – gan no muzeju, gan to apmeklētāju puses,” informē Muzeju valsts pārvaldes vecākā referente Gundega Dreiblate.

Muzeju nakti organizē Muzeju valsts pārvalde.

Latvijas muzeji gatavojas starptautiskajai „Muzeju naktij”

2010. gada 15.maijā Latvijas muzeji sesto reizi piedalīsies starptautiskajā akcijā „Muzeju nakts”.

Pēdējos gados Muzeju nakts kļuvusi par vērienīgāko muzeju nozares pasākumu Latvijā. 2009. gadā 95 dažāda profila un apjoma muzeji visā valstī pulcināja 270 000 apmeklētāju.

2010. gada muzeju akcijas tēma ir ekoloģija. Latvijā tā noritēs ar moto „Par tīru pasauli!”. Muzeji, kā katru gadu, piedāvās īpaši šim pasākumam veidotas programmas, kas popularizēs apkārtējās vides aizsardzību, veselīgu un tikumīgu dzīves veidu.

Muzeju nakts ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos. Akcijas iniciatore ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija. Lai veicinātu akcijas atpazīstamību un pieejamību Eiropas valstīs, Francijā tiek izstrādāts vienots afišas dizains un izveidota Interneta mājas lapa, kur atspoguļotas akcijas norises visās dalībvalstīs. Akcija tradicionāli norisinās no sestdienas vakara (plkst.19:00) līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Kopā ar muzejiem akcijā piedalīsies arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa”, koncertzāle „Ave Sol!” un Spīķeru koncertzāle, Rīgas Latviešu biedrība, tirdzniecības kvartāls Berga Bazārs un grāmatu apgādi „Zvaigzne ABC” un „Globuss”.

Visaktuālākā un precīzākā informācija par Muzeju nakts norisi Latvijā atrodama Latvijas muzeju biedrības mājaslapā. Turpat Rīgas muzeju apmeklētājiem ir iespēja atrast kartē visus galvaspilsētas muzejus un izvēlēties ērtākos apskates maršrutus.

Muzeju nakts koordināciju Latvijā, ko līdz šim veica Muzeju valsts pārvalde, tagad pārņēmusi biedrība „Starptautiskās muzeju padomes Latvijas nacionālā komiteja” (saīsinājumā ICOM Latvija) un Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļa.

Muzeju nakts 2011

KAIMIŅI

2011. gada 14. maijā jau septīto reizi visā Latvijā svinēsim Muzeju nakti. Šoreiz – ieklausoties savu kaimiņu valodā, cenšoties izprast viņu vērtības, gaumi un sadzīves īpatnības, vēstures gaitā piedzīvotās uzvaras un sakāves. Kas ir mūsu kaimiņi? Visupirms mūsu tuvākās Baltijas tautas – brāļi lietuvieši un igauņi – tautas, par kurām savu reizi pasmaidām, bet kuras arī apbrīnojam un pat labvēlīgi apskaužam.

Latvijas muzeji glabā bagātīgu un interesantu kultūras mantojumu, kas raksturo kontaktus ar Baltijas kaimiņiem. Iespējams, ko jaunu par latviešiem uzzināsim, 14. maija vakarā apmeklējot kaimiņvalstu muzejus, jo šī gada Muzeju naktī par devīzi „Kaimiņi” esam vienojušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.

„Kaimiņu būšanu” raksturo attiecības arī starp blakus novadiem, vienas mājas ļaudīm un viena dzīvokļa indivīdiem. Kaimiņu attiecības nozīmē gan kopīgus svētkus, gan kopīgu darbu, labiekārtojot mājas pagalmu vai lielo talku reizēs, tīrot Latvijas mežus un upmalas. Kaimiņu starpā nereti uzšvirkst dedzīgi ķīviņi, asu vārdu cīņas un reizēm arī karstasinīgi kautiņi. Un tomēr viņi ir mūsu tuvākie – kā priekos, tā bēdās!

Lai šī gada Muzeju nakts apliecina cieņu un mīlestību mūsu kaimiņiem!

Muzeju nakts 2012

Zilā krāsa – jūra

Jūra ir vērtība, ar ko lepojamies. Latvijai liktenis dāvājis jūras krastu 490 kilometru garumā. Jūra ir mūsu ādere, kas gadsimtiem ilgi tautu barojusi, smagā darbā rūdījusi un pašcieņā audzinājusi. Krišjāņa Valdemāra dibinātajās jūrskolās mācījās ne tikai pirmie jūras, bet arī savas zemes saimnieki. Jūra ir daudz devusi, bet daudz arī ņēmusi. Zinātājs viļņu šļakatās saklausīs kaut ko no Sudrabu Edžus Dullā Daukas zinību alkām, Viļa Lāča Vanadziņa uzticības un Rūdolfa Blaumaņa Grīntāla rāmā spēka. Lai arī Latvijā nav īpaši jūrai veltīta muzeja, neskaitāmas vēstures liecības un mākslas darbus par jūru glabā daudzi Latvijas muzeji.

Šogad Muzeju naktī, ļaujot iemirdzēties zilajai krāsai, skatīsim muzejos jūru un meklēsim atbildes uz Latvijai izšķirošiem jautājumiem: kā šodien un nākotnē saglabāt jūru tīru un bioloģiski bagātu? Kā nosargāt piejūras iedzīvotāju tradicionālo dzīvesveidu? Kā vislabāk ļaut jūrai stiprināt mūsu valsts tautsaimniecību un ekonomisko neatkarību?

Zaļais mežs

2013. gada 18. maijā ar daudzveidīgām aktivitātēm turpināsim Muzeju nakts trīsgadu ciklu, iezīmējot Raiņa trejkrāsu sauli un Latvijas dārgumus. Šogad ļausim iemirdzēties zaļajai – mežu, atjaunotnes un harmonijas krāsai.

Latvietim visos laikos veidojušās īpašas attiecības ar apkārtējo dabu – mežu, pļavu un strautu. Folklorā koki, būdami neatņemama dzimtās sētas sastāvdaļa, nereti personificē ģimeni: ozols ir tēvs, ābele – māte, liepas ir māsas, bet brāļi – bērzi un vītoli. Ar kokiem latvietis sarunājas – izsūdz bēdas, prasa padomu, Meža mātei lūdz svētību ikdienas gaitām.

Mēs esam ar mežiem svētīti – tie klāj vairāk nekā pusi mūsu valsts teritorijas. Varam lepoties ar neparasti staltām priežu audzēm, tumšiem egļu vēriem, baltām birztalām un šur tur vēl sastopamām ozolu birzīm. Mežs vienmēr ir bijis uzticams patvērums pašos traģiskākajos vēstures griežos.

Prasmīga mežsaimniecība Latvijai vairākkārt devusi iespēju piedzīvot tautsaimniecības uzplaukumu, tā bijusi arī drošs glābšanas riņķis vispārējās krīzes apstākļos. Pat dzīvodami pilsētā, esam saistīti ar mežu – tas dziedina, ārstē, iedvesmo, māca un norūda. Muzeju naktī ieklausīsimies Mežu stāstos, ko stāsta mūsu kultūras mantojums.

Sarkanā krāsa – dzintars

2014. gada 17.maijā noslēgsies Muzeju nakts trīs gadu cikls, kas iezīmēja trejkrāsaino dzintara tapšanas ceļu. Iepriekšējos gados godinājām dzintara auklētājus – zilo jūru un zaļo mežu. Šogad sārtajam dzintaram jāiemirdzas visā tā spožumā.

To, ko mēs mīlam un ar ko lepojamies, mēs nosaucam dzintara vārdā, tāpēc mums ir Dzintra un Dzintars un mūsu zeme – Dzintarzeme. Mēs nēsājam dzintara rotas, lietojam dzintara smaržas, dziedam dzintara koros un mūziku klausāmies dzintara koncertzālēs. Dzintara dziesmas vieno paaudzes Latvijā un latviešus plašajā pasaulē.

Mūsu senči, darinot piekariņus, krelles un kulta priekšmetus, savu pieķeršanos dzintaram apliecinājuši jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Dzintara brīnumainās spējas izsenis novērtējuši arī dziednieki, ārsti un astrologi. Šodienas zinātnieki, mākslinieki un komponisti  joprojām  smeļas iedvesmu dzintara struktūrā, krāsā un zaigojumā.

Lai šī Muzeju nakts ir vēl viens mīlestības apliecinājums mūsu brīnumainajam saules akmenim!

Muzeju nakts 2015

Rainim un Aspazijai – 150

16. maija vakarā muzeji aicinās gan klejot pa dzejnieku biogrāfiju dramatiskajiem līkločiem, gan meklēt viņu daiļrades atspulgus apkārtējās dzīves realitātēs.

Kā svinēt dzimšanas dienu rakstniekam, kurš sen beidzis šīs Zemes gaitas? Nav labāka veida, kā tikties ar rakstnieku viņa grāmatās.

Bet kā svinēt Muzejam? Rakstīto vārdu atdzīvinot priekšmetiskos tēlos, skaņās, krāsās un sajūtās.

2015. gadā Latvijas muzeji uzņēmušies aizraujošu misiju – lasīt, pārlasīt un atrast Raiņa un Aspazijas darbos vistuvākos, visiedvesmojošākos un aktuālākos motīvus, lai popularizētu muzejiem nodoto kultūras mantojumu un uzrunātu Muzeju nakts apmeklētājus. 16. maija vakarā muzeji aicinās gan klejot pa dzejnieku biogrāfiju dramatiskajiem līkločiem, gan meklēt viņu daiļrades atspulgus apkārtējās dzīves realitātēs.

Gribas ticēt, ka ideju brīvība atraisīs Muzeju nakts dalībnieku radošo potenciālu un 16. maijā katrs ieraudzīs kādu niansi jau zināmajā vai vēl nezināmajā mantojumā, ko pasaulei atstājuši izcilie latviešu dzejnieki – Rainis un Aspazija.

Muzeju nakts – 2016

Šogad aicinām vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt! Daudzas no tām raksturo mūsu tautas dzīvesziņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu, amata prasmi vai mūžīgi mainīgo modi.

Atsevišķi priekšmeti iemieso sevī arī filozofiskas kategorijas, tādējādi kļūstot ne tikai par materiālo, bet arī nemateriālo kultūras mantojumu.

Viens no šādiem „ietilpīgajiem” jēdzieniem ir durvis, kas izraudzīts par 2016. gada Muzeju nakts atslēgvārdu.

DURVIS

Smagās ozolkoka un vieglās plastikāta, lielās parādes durvis un mazās pažobeles durtiņas. Durvis kā amata meistarstiķis un durvis kā mākslas darbs. Durvis uz Eiropu, durvis uz pasauli un durvis uz zemapziņu. Jo nozīmīgāka ir ēka, jo pārsteidzošākas un iespaidīgākas ir tās durvis.

Durvis ir sākums un robežšķirtne starp iekšējo un ārpasauli, starp „pirms” un „ pēc”, starp zināmo un nezināmo, starp savējiem un svešajiem. Atrasties uz sliekšņa nozīmē būt neaizsargātam, riskēt, nezinot, kas sagaida otrpus durvīm. Atvērs vai neatvērs? Aicinās iekšā vai aizcirtīs deguna priekšā? Katru durvju vēršana ir robežas šķērsošana, nenojaušot, ar ko tā vainagosies: ar prieku vai bēdām, ar mīlestību vai naidu.

Kad cilvēku pavada veiksme, mēs sakām; „Viņam atvērās visas durvis!” Kad zudusi pēdējā cerība, konstatējam: „Arī pēdējās durvis ir aizvērušās.”

2016. gada 21. maijā plkst. 19.00 MUZEJI VĒRS SAVAS DURVIS akcijas „Muzeju nakts” apmeklētājiem.

Lai iespaidiem bagāta šī Nakts!

Muzeju nakts – 2017. gada 20.maijā

Laika rats nerimstoši griežas – kas šodien jauns, rītu vecs un atkal jauns, un atkal vecs

Muzeji visā pasaulē, vācot un glabājot, cenšas laika ratu bezcerīgi, ja ne pagriezt atpakaļ, tad vismaz palēnināt vai apturēt tā gaitu. Tas ir pretēji dabiskajai kārtībai – lietas rada, lai tās lietotu un visbeidzot izmestu. Bet mums patīk atskatīties pagātnē, jo drošāk dzīvot, ja ir uz kā balstīties. Pirms mums daudz kas ir bijis, pēc mums daudz kas būs. Mēs neesam vieni, lai arī laika rats steidz uz priekšu.

Muzeju centienus glābt laika rata samalšanai domātās lietas un notikumus var vērtēt dažādi. Piemēram, dzejnieka Eduarda Veidenbauma uzskati par mantas krāšanu ir strikti noliedzoši, tomēr tas nav traucējis dibināt tikai viņam veltītu muzeju un ar lielu rūpību vākt un glabāt katru dzejniekam piederējušo mantu. Kam taisnība – Veidenbaumam? Muzejam?

Šogad Muzeju naktī domāsim par laiku, skaitīsim laiku un vizualizēsim laiku!

Un vienlaikus pieminēsim „mūžīgi jauno” dzejnieku VEIDENBAUMU, kam apaļi 150.

Muzeju nakts – 2018. gada 19.maijā

Latvijas simtgades reizē Muzeju nakts tēma ir „Šūpulis”, tādējādi iekļaujoties valsts simtgades stāstā, kas sākās 2017. gadā un turpināsies līdz 2021. gadam, 2018. gada vadmotīvs ir „Dzimšana”.

Katras tautas un nācijas pastāvēšanu nodrošina šūpulis. Valsts dibināšanas un pastāvēšanas jēga rodama rūpēs par ģimenes, dzimtas un tautas šūpuli. Muzeju naktī godināsim šūpuļu darinātājus, sargātājus un šūpotājus!

Muzeju nakts – 2019. gada 18.maijā

Iekļaujoties Latvijas simtgades stāstā, Muzeju nakts tēma 2019. gadā ir Tālavas taurētājs

2019. gads, kad atzīmējam Brīvības cīņu simtgadi, ir īstais brīdis pieminēt gan karalauka varonību, gan novērtēt tos, kuru cīņas ierocis ir vārds un taure, spalva un ota. Katram laikam ir savi nepakļāvīgie – sava ceļa gājēji, kas idejas vārdā grauj mūrus un nesatricināmi nostājas pret straumi. Rūdolfa Blaumaņa apdziedātais drosmīgais un neuzpērkamais sendienu varonis – Tālavas taurētājs – lai ir kā simbols tautas varoņgaram, kas ļāvis mums piedzīvot Latvijas simtgadi.

2019. gada Muzeju naktī 18. maijā muzejos celsim godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvosim viņu varoņstāstus!

PAZIŅOJUMS

Informējam, ka šogad akcija „Muzeju nakts” visā Eiropā 16. maijā nenotiks. Akcijas koordinētāji Latvijā – Kultūras ministrija un biedrība „Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja” pievienojas Eiropas akcijas vadības lēmumam izvairīties no kultūras pasākumu rīkošanas šajā pavasarī.

Taupīsim spēkus un krāsim idejas citiem brīnišķīgiem muzeju notikumiem nākotnē!

Muzeju nakts 2021

Muzeju nakts līdz šim ik gadu iezīmējusi vasaras sākumu, kad daudzveidīgo, naksnīgo kultūras pasākumu piedāvājumu muzejos un citās mantojuma iestādēs klātienē izbaudījis aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Tā tas bija 15 gadus pēc kārtas. 2020. gada pavasari aizvadījām bez tradicionālajiem muzeju nozares svētkiem.

2021. gada 15. maijs ir mēģinājums savienot pārrāvumu, ko kultūras mantojuma kopējiem un baudītājiem nesis pandēmijas laiks. Tāpēc Muzeju nakts Latvijā norisināsies ar zīmīgu nosaukumu „Robežas”.

Mūsu ikdiena, vairāk kā jebkad, ir nospraudusi neskaitāmas robežas. Mēs ik dienu dzīvojam starp baiļu un nepiepildītu sapņu robežām.

Sagaidot šī gada pavasari, muzeji ir strādājuši pie tā, lai piedāvātu epidemioloģiskās situācijas noteiktajās robežās, iespēju Muzeju naktī atgriezties pie kultūras mantojuma izzināšanas un baudīšanas – muzeju āra ekspozīcijās un virtuālajā īstenībā. Muzeji vēlas pārkāpt atsvešinātības robežu un atkal tikties ar saviem apmeklētājiem.

Muzeju nakts 2022