Šogad Eiropas Kultūras galvaspilsētas gods ir Tartu Igaunijā. Šis notikums rosināja par galamērķi ikgadējam ICOM Latvijas Nacionālās komitejas organizētajam pieredzes apmaiņas braucienam 1. un 2. novembrī izvēlēties šo pilsētu, kas var lepoties ar vairāku gadsimtu seno universitāti. Nodoms bija arī iepazīt, kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmā iekļāvušies muzeji. Igaunija, tai skaitā Dienvidigaunija un Tartu ir bagātas ar muzejiem. Un visu pagūt apskatīt dažās dienās nav iespējams. Arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikumi norisinājušies ir dažādos muzejos jau visa gada garumā. Un mazliet žēl, ka tos nav bijis iespējams visus redzēt. Taču mēs paspējām iepazīt dažus būtiskus notikumus, kas tikai sākās tagad rudenī – jau Kultūras galvaspilsētas gada programmai noslēguma taisnē ieejot.
Mūsu pirmais apskates objekts bija Tartu Universitātes muzejā – izstāde “Neredzamā pilsēta. Tartu pilsētas 800 gadi”, kuras atklāšana bija iepriekšējā vakarā. Tartu ir vairākkārt karadarbībās postīta, piedzīvojusi arī 1775. gadā lielo ugunsgrēku, kad nodega ap 240 ēku, tādēļ mūsdienās pilsētvidē ir saglabājušās tikai daži fragmenti no viduslaikiem. Kā stāstīja muzeja direktore Marianna Raisma, tad tieši tas ir bijis liels izaicinājums – kad priekšmetisko liecību klāsts ir ļoti pieticīgs, izveidot izstādi par cilvēku dzīvi pirms 800 gadiem Tartu. Turklāt Universitātes muzeja tradīcija, par spīti nelielajām eksponēšanas telpām, ir censties veidot jaunās ekspozīcijas un ilglaicīgās izstādes tā, lai tās būtu interesantas arī bērniem. Visi trīs šie izaicinājumi jaunajā izstādē raduši veiksmīgus risinājumus. Apmeklētāji var tajā iepazīt senās pilsētas aprises, uzzināt par tās iedzīvotājiem pirms 800 gadiem un viņu ikdienas paradumiem un dzīvesstilu. Jāpiebilst, ka Tartu Universitātes muzejs piedāvā arī citas interesantas ekspozīcijas – gan par ēku, kurā tas atrodas, gan par universitātes vēsturi. Bērnu auditorijai ir domāta ilglaicīgā izstāde par jautro zinātnieku. Universitātes vēstures stāsts ir izveidots atjaunotā senās bibliotēkas interjerā. Līdzās seno grāmatu plauktiem, ir rodami arī, piemēram, dažādu laiku studentu apdzīvoto istabiņu maketi, vai Tartu semiotikas skolas izveidotājam Jurijam Lotmanam piederējusī filozofa Voltēra biste. Ekspozīciju noslēdz stāsts par studentiem un brīvā laika aktivitātēm. Tajā nozīmīga loma ir trim dažādos laikos populārākajām kafejnīcām.
Nākošais mūsu pieredzes apmaiņas brauciena apskates objekts bija Jakobi galerijā izstāde “Jauniešu Laikmetīgās mākslas gads”. Tajā tikāmies ar šī notikuma kuratorēm – Kereti Altperi, Tartu Bērnu mākslas skolas vadītāju, un Laineli Parresti, projekta radošo direktori. Viņas iepazīstināja ar vērienīgā projekta norisi. Gada garumā dažādās Dienvidigaunijas vietās jaunieši realizēja 9 savus mākslas projektus. Vispirms viņi devās uz konkrētu vietu, veica izpēti, intervēja vietējo kopienu, lai uzzinātu kādas ir viņu ciema, apkaimes vai pilsētas problēmas. Un tad šai problēmai viņi sniedza atbildi vai interpretāciju savos radītajos mākslas objektos, akcijās, performancēs. Piemēram, viens no skaudrākajiem uzklausītajiem vietējo kopienu stāstiem bija par narkotiku ļoti plašo izplatību Valgas jauniešu vidū. Jauno mākslinieku grupa, kas veidoja savu darbu par šo problēmu, radīja izstādi, kurā izmantoja lupatas – tādejādi simbolizējot sabiedrības attieksmi pret šiem narkotikas lietojošiem jauniešiem kā pret lupatām, no kuriem ir jānorobežojas, kuru sāpēs nav jāiedziļinās un nav jāmēģina palīdzēt. Lai arī, kā vēstīja projekta kuratores, tad projekta pasākumu sagatavošana bijusi gana sarežģīta un prasījusi daudz vairāk laika un darba, kā sākotnēji domāts, tad tomēr rezultāts ir iedvesmojošs. Jauniešiem, piedaloties šajā projektā, ir bijusi iespēja saprast kā laikmetīgais mākslas darbs var veidot dialogu ar mūsdienu sabiedrību. Un tā ir liela veiksme.
2. novembra rīts sākās ar brīnišķīgu pastaigu pa Tartu Ilzes Salnājas vadībā. Pusotras stundas laikā bija iespējams iepazīt šīs senās studentu pilsētas vēsturi un dzīvespriecīgo dabu, uzzināt par noturīgām tradīcijām un liktenīgām nejaušībām, kā arī izdzirdēt stāstus par latviešu ceļiem un nospiedumiem Tērbatā. Jāpiebilst, ka jau pēc brauciena pienāca ziņas, ka Tartu pilsētas muzejā tagad apskatāms projekts, par kura īstenošanu rūpējusies arī Ilze Salnāja – Krišjāņa Valdemāra durvis.
Pēdējais Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas notikums, ko apmeklējām Tartu, bija Igaunijas Nacionālajā muzejā – japāņu mākslinieka un komponista Ryoji Ikeda personālizstāde. Pirms skatījāmies šo īpašo izstādi un muzeja bagātīgās ekspozīcijas, tikāmies ar muzeja zinātnisko sekretāri un bijušo, ilggadējo ICOM Igaunija valdes priekšsēdētāju Agnes Aljas, kura nedaudz iepazīstināja ar šī gada aktualitātēm muzejā. Ryoji Ikeda ir japāņu mākslinieks, kurš tagad dzīvo Parīzē, Viņš ir pazīstams ar savu unikālo stilu, kas apvieno zinātniskos datus un tehnoloģijas mūsdienu mākslas darbos. Tajos savijas elektroniskā mūzika un laikmetīgā vizuālā māksla. Personālizstādē ir apskatāmi divi jauni darbi, kas radīti un atbalstīti tieši “Tartu – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2024” programmā. Viens no darbiem ir izvietots koridorveida telpā, kur LED ekrānos attēlots plašs genoma datu plūdums. Apmeklētājs, ejot tam cauri, projicējās neskaitāmos attēlos, kļūstot par datu plūsmas daļu. Šo mākslas darbu monumentalitāte un ekspresija atstāj īpašu iespaidu.
Atpakaļceļā no Tartu uz mirkli apstājāmies Valmierā, lai muzejā apskatītu slaveno ekspozīciju “De Woldemer” un jauno izstādi ”Čau, Niklāv Strunke!”.
Paldies par atsaucību un viesmīlību Mariannai Raismai, Keretai Altperi, Laineli Parresti un Agnes Aljas! Paldies par līdzdalību visai braucēju grupai!
Maira Valtere
