Noslēgusies 2021. gadā uzsāktā projekta „Personību muzeji un vide. Ainavu muzealizācija” otrais muzeju ainavu dokumentēšanas cikls. Tā ietvaros 2023. gada pavasara beigās projekta komanda dokumetēja Roberta Mūka muzeju Galēnos un Franča Trasuna muzeju Sakstagalā. No Kurzemes muzejiem tika izvēlēti Herberta Dorbes mājas Ventspilī un Ernesta Disberga Kubalu skolu Dundagā. Savukārt, Jāņa Akuratera māja Pārdaugavā tika izraudzīta kā pilsētas muzejs, kas veidots, ievērojot dabīgās smilšu kāpas veidošanos ainavā.
Jebkurš Latvijas muzejs ir saistīts ar vidi, kurā tas atrodas. Īpaša nozīme videi ir izcilu personību dzīves vietu saglabāšanā, kurā māja-muzejs iekļaujas un veido kultūras mantojuma kompleksu, kur pētījuma objekti ir ne tikai atsevišķi iedzīves priekšmeti un ēkas, bet arī ainava kā neatņemama muzeja sastāvdaļa.
Par ainavas izpratni ne reizi vien diskutēts arī Eiropas Savienības līmenī, apzinoties, ka atsevišķu kultūras mantojuma objektu aizsardzība ir maz efektīva, ja netiek saglabāta vide, kurā tas atrodas. 2000. gadā pieņemtā Eiropas Ainavu Konvencija ieviesa jaunu pieeju kultūras mantojuma aizsardzībā, attieksmi pret tā atsevišķiem veidiem pārvēršot kompleksā pieejā – visas ainavas aizsardzībā, izceļot kultūras, vēsturisko un sociālo nozīmi, kas atspoguļota definīcijā, ka “ainava ir teritorija tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā.”
Šobrīd no Latvijas akreditēto muzeja kopskaita vairāk kā 20% muzeji, kas veltīti personībām, atrodas viņu dzīves vietās. Šo muzeju koptēlu veido ne tikai ēkas, ekspozīcijas un maināmās tematiskās izstādes, bet arī muzejam piegulošās teritorijas, un atsevišķi piemiņas objekti (pieminekļi, birzis, parki u.c.) kā vienots veselums. Ainava ir pirmais elements, ar ko saskaras muzeja apmeklētājs redzes un sajūtu līmenī, tāpēc vēsturiskās ainavas saglabāšanas, uzturēšanas un interpretācijas jautājumi strauji mainīgajā pasaules telpā ir ļoti nozīmīgi.
Latvijas personību muzejos ainavas muzealizācija profesionālā līmenī (ievērojot noteiktu vēsturisko laika posmu, latviskās dārzkopības tradīcijas) notiek tikai dažos muzejos, pārsvarā muzeji aprobežojas ar ikdienas teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbiem. Nepieciešams aktualizēt jautājumu par muzeju ainavas saglabāšanu. Tas izvirza virkni jautājumu par kultūrvēsturisko, ētisko, estētisko, juridisko un ekonomisko pusi, kā arī apliecina nepieciešamību pēc atbilstošām muzeju speciālistu zināšanām un profesionālu ainavu arhitektu/dārznieku padoma.
Ir paveikts un pabeigts darbs pie Latvijas personību muzeju ainavu fiksējuma šeit un tagad. Televīzija RE:TV izrādījusi interesi visas 11 filmiņas parādīt plašākam interesentu lokam, kas dod iespēju iepazīties ar muzeju apkārtējās vides veidošanās vēsturiskajiem jautājumiem, problēmām un gūtajām atziņām lielākai auditorijai. Projekts tapis, pateicoties VKKF finansējumam.
