Par mums
 
 
Aktualitātes
 
 
Valde
 
 
Biedri
 
 
Dokumenti
 
 
Saites
 
 
Arhīvs
 
 
ICOM ICLCM konference pirmoreiz Latvijā
 
No 3. līdz 7.augustam Rīgā un Jūrmalā notika starptautiska konference “Personība un laiks muzeja ekspozīcijā”, kuru rīkoja Starptautiskās Muzeju padomes Literatūras un Komponistu muzeju starptautiskā komiteja (ICOM ICLCM) sadarbībā ar Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālo komiteju (ICOM LNK)..

    
Kaspara Zalāna fotogrāfija
Lasīt vairāk:
 

 
Starptautiskās Muzeju padomes Etnogrāfijas muzeju starptautiskās komitejas (ICOM ICME) gadskārtējā konference
„Re‐imagining the Museum in the Global Contemporary”

 
Konference notiek no 9. līdz 12. oktobrim Igaunijas Nacionālā muzejā (Tartu). Tās organizētāji piedāvā četrās dienās noklausīties vairāk nekā 40 prezentācijas, kuru autori dalīsies savās pārdomās par muzeju vietu mainīgajā mūsdienu pasaulē, kā arī aicina piedalīties diskusijās par muzeju jaunajām iespējām un darbības formām. Pamatreferāti: Andrea Witcomb (Austrālija), Philipp Schorch (Vācija), Pille Runnel (Igaunija), Wayne Modest (Nīderlande).

    
Programma: http://enmconferences.ee/program

Informācija par reģistrāciju:
http://enmconferences.ee/registration (agrā reģistrācija līdz š.g. 1. augustam).

Papildus informācija: http://enmconferences.ee/en; http://network.icom.museum/icme/conferences/annual-conference/

#ICOM_ICME

FB: https://www.facebook.com/events/1993650297567207/
 

 
ICOM 84. Konsultatīvā padome un 33. Ģenerālā asambleja, 6. – 8. jūnijs, Parīze.
 
6. jūnijā notika gadskārtējās ICOM Nacionālo komiteju un ICOM Starptautisko komiteju tikšanās. Nacionālo komiteju sēdē tika sniegti pārskati par dažādām tēmām, piemēram, ICOM SEE (ICOM Reģionālā alianse – Dienvidaustrumeiropas muzeju alianse) priekšsēdētāja Goranka Horjan informēja par projektu STORAGE RE-ORG, kas organizēts sadarbībā ar ICOM Slovēnija un ICOM Horvātija. Projekts uzsākts, lai risinātu samilzušās kolekciju saglabāšanas un dokumentēšanas problēmas Zagrebas Etnogrāfiskajā muzejā.
    
Lasīt vairāk:
 

 
Gadskārtējā ICOM CAMOC konference Frankfurtē, Vācijā.
 
Pilsētas muzeju komitejas (CAMOC) konference šogad notika Frankfurtē pie Mainas no 4. līdz 5. jūnijam. Konferencē piedalījās 63 dalībnieki no 30 valstīm. Latvijas muzeji konferencē tika pārstāvēti ar Ingas Sarmas referātu “Jūrmalas pilsētas muzejs – šodienas uzdevumi un nākotnes izaicinājumi”.
    
Referē Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece Inga Sarma.
    
Lasīt vairāk:
 

 
ICOM Latvijas Nacionālās komitejas balva par starptautisko sadarbību 2017. gadā
 
Šogad ICOM LNK valde izlēma pārkāpt nerakstīto likumu, ka ICOM LNK balva ir retrospektīvs iepriekšējā gada sasniegumu novērtējums, un piešķirt apbalvojumu par 2017. un arī 2018. gada labajiem un ļoti pamanāmajiem darbiem.
    
Lasīt vairāk:
 

 
Kā iestāties ICOM Latvijas nacionālajā komitejā?
Biedra naudas apjoms un samaksas termiņš.

 
Personām un institūcijām, kuras vēlas kļūt par ICOM Latvijas Nacionālās komitejas biedru, ir jāaizpilda ICOM mājaslapā atrodamā pieteikuma forma:

     http://icom.museum/fileadmin/user_upload/pdf/Membership/Form_ind_2015_ENG.pdf

     http://icom.museum/fileadmin/user_upload/pdf/Membership/Form_inst_2015_ENG.pdf
    
Lasīt vairāk:
 

 
Starptautiskā Muzeju diena-2018 un Eiropas Muzeju nakts-2018
 
Kopš 1977. gada muzeji visā pasaulē ik gadu 18.maijā atzīmē Starptautisko Muzeju dienu.

Četrpadsmito reizi Latvijas muzeji 19.maijā piedalīsies Eiropas akcijā Muzeju nakts.


Lasīt vairāk:
 

 
2018. gada 11. janvārī Latvijas Kara muzejā notika ICOM LNK biedru kopsapulce.
 
Kopsapulces darba kārtība:

     1. Valdes priekšsēdētāja ziņojums par biedrības darbu 2017. gadā un pārskata ziņojuma apstiprināšana.
     2. Revidenta ziņojums un 2017. gada finanšu pārskata apstiprināšana.
     3. Statūtu grozījumu apstiprināšana.
     4. Revidenta ievēlēšana 2018. gadam.
     5. 2018. gada darbības programma:
          a) Memoriālo muzeju apakškomitejas aktivitātes 2017. gadā un plāni 2018. gadam.
          b) Piekrastes muzeju apvienības aktivitātes 2017. gadā un plāni 2018. gadam.
     6. Biedrības 2017. gada pārskats – individuāli ziņojumi.



 
“Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu katalogs”.
 

   Katalogs ir tapis projekta „Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu identifikācija un elektroniskā kataloga veidošana” ietvaros. Tā primārais mērķis ir sniegt palīdzību to Latvijas arheoloģisko senlietu identifikācijā, kuras biežāk tiek nelikumīgi iegūtas, nelikumīgi realizētas un izvestas ārpus Latvijas.

  Katalogs veidots kā ilustrēts palīglīdzeklis Latvijas un ārvalstu kultūras priekšmetu apriti kontrolējošām iestādēm, arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā ieinteresētajām pusēm, kultūras priekšmetu tirgotājiem, kolekcionāriem, muzejiem un citām kultūras jomas organizācijām, augstskolām un skolām, vēstures interesentiem u.c. iesaistītām personām. Tas veidots, lai palīdzētu cilvēkiem bez priekšzināšanām identificēt senlietas, kuras iegūtas nelikumīgos rakumos valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos (visbiežāk senkapos) vai arī mantraču atklātās un atbildīgajām institūcijām apzināti neuzrādītās senvietās un sniedz informāciju kādi likumi tās aizsargā un kā tālāk rīkoties.

  Katalogs iepazīstina ar izplatītākajām un līdz ar to arī apdraudētākajām senlietu grupām, kuras biežāk tiek nelegāli iegūtas, realizētas un izvestas ārpus Latvijas, nevis kā visa hronoloģiski plašā Latvijas arheoloģisko senlietu materiāla atspoguļojums. Kataloga attēlos redzamās senlietas nav zagtas vai kā citādi nelegāli iegūtas, – tie ir artefakti, kas glabājas LNVM krājumā un izmantoti katalogā tikai informatīvā nolūkā.

  Kataloga izstrādē piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji. Konsultatīvo atbalstu sniedza Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, VAS „Latvijas Pasts”, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pārstāvji.

  Kataloga autori ir Latvijas Kultūras akadēmijas pieaicinātais pētnieks, projekta vadītājs Andris Kairišs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma glabātāja Alise Šulte, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieki – Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, Arheoloģijas un vēstures daļas speciāliste Egita Lūsēna un eksperts, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadošais pētnieks profesors Juris Tālivaldis Urtāns.

  Projekts īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Kultūras akadēmijas finansiālu atbalstu.

  Aicinām ikvienu dot ieguldījumu Latvijas vēstures liecību saglabāšanā un par senlietu atradumiem paziņot VKPAI, savukārt par gadījumiem, ka tiek postītas senvietas, informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Inspekciju vai Valsts policiju.

  Katalogs pieejams latviešu, angļu un krievu valodās.